Darba vidē būtiski ir ne tikai tas, ko tu zini, bet arī tas, kā tu izskaties un, protams, tas kā tu uzvedies. Lai gan zinām etiķeti un dažādās situācijās pieļaujamās uzvedības normas, šoreiz runāsim par ieradumiem, kas nav vēlami lietišķo sarunu laikā (un ne tikai – liela daļa no tiem tieši tāpat strādā arī ikdienā ārpus darba vides). Piedāvājam 5 ieradumus, no kuriem labāk izvairīties darba vidē.
SKATĪŠANĀS TELEFONĀ SARUNAS LAIKĀ
Patiesībā vienalga, vai tas ir telefons, dators vai planšetdators, skatīties tajā sarunas laikā ir nepieklājīgi. Visbiežāk šī kļūda tiek pieļauta skatoties telefonā, turklāt to darot vairākas reizes sarunas laikā. Šādā veidā tu parādi, ka sarunas biedrs tev šķiet garlaicīgs un viņa teiktais nav tā vērts, lai ieklausītos. Pat tad, ja telefonā ir kāda jauna ziņa – atnākusi īsiņa vai jauna e-pasta vēstule, tā pagaidīs, līdz sarunas beigām. Ja ir ārkārtas zvans, tad atbildi uz to, tikai iepriekš atvainojoties sarunas biedram.
SAKRUSTOTAS ROKAS, KĀJAS
Roku un kāju sakrustošana norāda uz to, ka mēs distancējamies un pat sargājamies no sarunu biedra. Žestu pētnieki šos žestus skaidro kā nevēlēšanos komunicēt ar konkrēto sarunu biedru. Viņš savukārt var šādus tavus žestus, sevišķi tas attiecas uz roku sakrustošanu, pārtulkot kā tavu nevēlēšanos viņā klausīties vai tavu nepiekrišanu viņa teiktajam.
NESKATĪŠANĀS SARUNU BIEDRA ACĪS
Acu kontakts ir būtisks, tas nu ir fakts. Un jo sevišķi mūsdienu informācijas tehnoloģiju laikmetā, kad teju 90% sarunu norisinās pastarpināti dažādām komunikācijas ierīcēm. Ja runā aci pret aci ar cilvēku, tad pacenties skatīties viņam acīs. Tas ir tikai pieklājīgi. Neskatīšanās acīs rada iespaidu par to, ka pati neesi pārliecināta par to, ko saki, vai pat vēl vairāk – to, ka tev nevar uzticēties. Savukārt acu kontakts nodrošina atklātību, turklāt – arī tu pati šādi daudz labāk spēj saprast, ko par tavu sakāmo domā sarunas partneris.
SPĒLĒŠANĀS AR MATIEM
Spēlēšanās ar matiem, piemēram, to virpināšana, spēlēšanās ar savām rotaslietām (gredzenu, auskariem, rokassprādzi u.c.), vai spēlēšanās ar savu apģērbu rada sarunas biedram sajūtu, ka tu šo sarunu neuztver nopietni, tā tevi garlaiko. Šādu tavu uzvedību var iztulkot arī kā uztraukumu un nepārliecinātību pašai par sevi.
APNICĪGĀ MĀŠANA AR GALVU
Lai parādītu, ka sarunu biedra teiktais tevi uzrunā un tu tam piekrīti, nav vajadzības māt visu laiku ar galvu. Labāk izmanto ieinteresētu acu kontaktu un jautājumu uzdošanu. Nemitīgā māšana ar galvu var radīt iespaidu, ka tu piekrīti absolūti visam un tev sava viedokļa nav vispār. Vai arī – ka tu lāgā neko no tā visa, ko tev stāsta, nemaz nesaproti. Tas ir nelāgs ieradums, ko vajadzētu izskaust.
Toč – man ar besī tie telefonā lūrētāji un spaidītāji sarunas laikā! Nosit no viļņa galīgi, necieņa!