„Viņš vienkārši nebija īstais”, tu mierini sevi pēc kārtējām izjukušajām attiecībām, kas, starp citu, ilga vien pāris mēnešus. Labi – varbūt arī ilgāk, tomēr tev visu laiku bija sajūta, ka šajās attiecībās kaut kas nav kā nākas un tu jau juti tuvojamies beigas tam visam. Un tā tas ir vienmēr – kad pirmās rozā brilles nokrīt, attiecības lēnām, bet neizbēgami tuvojas beigām. Kādēļ tā? Kur ir meklējama galvenā problēma? Varbūt tiešām tevī pašā? Psihologi ir izdalījuši 5 biežāk sastopamās problēmas, kuru sakne meklējama sievietē, kas traucē izveidot ilgstošas un laimīgas attiecības.
TEVI REIZ SĀPĪGI PAMETA. Tas laikam ir viens no populārākajiem iemesliem, kādēļ pēcāk dzīvē sievietei var būt ļoti grūti izveidot kvalitatīvas un ilglaicīgas attiecības. Bail, ka sāpēs, bail, ka atkal pametīs, bail pieķerties un mīlēt. Un, lai cik ļoti tev patiktu vīrietis un, lai cik ļoti labi tu justos esošajās attiecībās, zemapziņa mēģina tevi pasargāt. Tu gluži neapzināti distancējies un neatklājies pa īstam. Un daļu vīriešu tas aizbiedē, jo viņi vienkārši jūt, ka neesi līdz galam īsta un atklāta. Viņiem tas liek domāt, ka tev šīs attiecības nemaz īsti negribas. Un rezultātā arī viņš sāk ieturēt distanci, līdz aiziet pavisam. Un tu vien nodomā, ka to jau zināji un paredzēji no paša sākuma.
TEV BAIL BŪT UZTICĪGAI. Bez tā, ka tev bail uzticēties, jo bail, ka tevi piekrāps, sāpinās un pametīs, ir arī otra lieta – reizēm mums pašām bail būt uzticīgām. Jo tas nozīmē, ka tavi spārniņi zināmā mērā tiek aplauzti. Tu vairs nevarēsi skriet, kur vēlies, un darīt ko (ar ko) vēlies. Un tad zemapziņā iezogas – vai man maz tas vajadzīgs? Es negribu pazaudēt brīvību! Iemeslus, kādēļ tā notiek, psihologi min dažādus. Populārākie ir tas, ka esi kādreiz piekrāpta, kas tevī radījis apziņu, ka nav vērts būt monogāmai, jo otrs tāds noteikti nebūs. Vai arī – reizēm tās ir bērnībā piedzīvotā sekas, piemēram, ja tavi vecāki krāpuši viens otru, un tas ģimenē bijis kā norma. Tevī izveidojies priekšstats par to, kas ir un kas nav pareizi un normāli. Tā vietā, lai būtu uzticīga savam vīrietim, tu vienmēr pietaupi atkāpšanās variantus, kā saka – katram gadījumam, ja nu viņš tomēr nav tik jauks, kā šķiet.
TEV PATĪK SEKSS UN BAIL ZAUDĒT PIEVILCĪBU. Var jau par šo pasmaidīt, bet patiesībā tāda problēma ir lielai daļai sieviešu, kas nespēj izveidot ilgstošas attiecības. Un ne vienmēr sekss ar dažādiem vīriešiem viņai ir nepieciešams fizioloģiski, biežāk tās ir emocijas. Tev gribas patikt un būt iekārojamai. Tev gribas, lai tev to apliecina un saka. Un vairāki, nevis tikai viens vīrietis. Jo vairāk vīriešiem tu šķieti iekārojama, jo labāk jūties. Gulēt tikai ar vienu ir labi sākumā, bet, kad rozā brilles nokrīt un sākotnējais komplimentu birums sāk apsīkt, tev gluži neviļus sāk gribēties meklēt ko jaunu – jaunas emocijas, jaunus apliecinājumus. Par visu visvairāk tev bail kļūt par tādu, kura vairs nepatīk un nesaista vīriešus seksuāli, tev bail, ka uz tevi varētu neatskatīties uz ielas un tevi varētu neiekārot. Principā tas ir jautājums par pašapziņu. Psihologi uzsver, ka šādas problēmas bieži veidojas, ja sievietei bērnībā un pusaudža gados kādu iemeslu dēļ uzslavas un komplimentu ir trūcis.
TEV BAIL NO KONFLIKTIEM UN PROBLĒMĀM. Tev patīk attiecības tik tālu, cik tās ir vieglas un neprasa lielu piepūli. Tev patīk ņemt no attiecībām, nevis ieguldīt tajās. Un tev nepatīk strīdi, tu uzskati, ka neesi tiem radīta. Un, ja pamatā nevienas attiecības nav iespējamas bez konfliktiem, strīdiem un dažādām domu un vārdu apmaiņām, tad sanāk, ka tu bēdz, kolīdz šīs lietas iezogas arī tavās attiecībās. Parasti tas ir ap to laiku, kad beidzas tik skaistais randiņu periods un sākas ikdiena, arī tad, kad sākas kopā dzīvošana. Un tu šo problēmu risini vienkārši – tu nerunā. Tu nesaki partnerim, kas tev nepatīk, tu izliecies, ka viss ir labi. Bet tā nav un attiecības lēnām, taču sāk irt. Psihologi apgalvo, ka šī problēma, lai gan ir daudz vairāk izplatīta vīriešu vidū, arvien vairāk tiek konstatēta arī sievietēm.
TU NEMAZ NEZINI, KĀ IR BŪT KOPĀ AR VĪRIETI, UN, KA TAS VAR BŪT LABI. Visbiežāk šī problēma esot novērojama sievietēm, kas uzaugušas bez kārtīga tēta, tikai ar mammu divatā. Tavā bērnībā tētis nav spēlējis lielu lomu, un kādēļ gan lai vīrietis to spēlētu tagad? Vai tad es pati nespēju tik ar visu galā? Tu vienkārši nezini, cik ļoti labi var būt kopā ar vīrieti. Tu esi pieradusi būt viena un viena atbildēt par visu. Tev bail atdot vai dalīt grožus ar citu cilvēku. Taču vīrietim visbiežāk šāda sieviete pie sirds neiet, jo viņam šķiet, ka viņu nenovērtē. Nenovērtē to, ko viņš var sniegt un palīdzēt. Un agri vai vēlu no šīs visu varošās un stiprās sievietes vīrietis aizies pie tās, kura ir vājāka un vairāk paļaujas uz partneri. Jo ar to viņš vienkārši jutīsies vīrišķīgāks. Bet tu paliksi viena pati (atkal) un tas tikai nostiprinās tavu pārliecību, ka tev to veci nemaz nevajag, jo viņš ir vārgulis, bet tu visu taču vari pati…
ĻOTI precīzi pateikts 🙁
Man atbilda veseli triis iemesli…. Trakums… Kaa tos risināt? Psihologa kabinetaa, vai var arii patstaaviigi?
Es domāju, ka tas ir darbs ar sevi, un, ja nesanāk, tad tiešām jāmeklē palīdzība pie speciālista, jo šīs ir lietas, kurām jātiek pāri, citādi tak nekā 🙁
DZI’VES PATIESĪBA.
Man atbilst 4 no 5, atziistos. Kaa to mainiit? Ar vienu smadzenu puslodi es jau sen zinu, ka ar mani kaut kas nav kaartiibaa…ar otru – ka man ir labi taa, kaa ir.