4 vitamīnu superavoti ziemai

Ziemā ir krietni grūtāk atrast sev dabīgus vitamīnu avotus kā vasarā, taču ir augļi un dārzeņi, kurus varam uzskatīt par labākajiem sabiedrotajiem ceļā uz vitamīnu uzņemšanu aukstajā gadalaikā. Te būs četri vitamīnu superavoti, par kuru ieviešanu uzturā noteikti ir vērts padomāt, turklāt tiem piemīt virkne citu labu īpašību.

Citrusaugļi
ir vispopulārākie un šķietami ierastākie augļi, ko ēdam ziemā, lai uzņemtu vitamīnus. Tie satur lielu daudzumu C vitamīna, kas pazemina asinsspiedienu un attīra asinsvadus, palīdz attīrīt zarnu traktu un labāk darboties vielmaiņai. Piemēram, reizi dienā pirms ēdienreizes apēdot greipfrūtu, tas palīdzēs ātrāk sadedzināt taukus, tas ir arī lielisks enerģijas atgūšanas avots. Apelsīns satur ne tikai krietnu devu C vitamīna, bet arī B1, B2, B6, A, P vitamīnus, daudz kālija, magnija. Citrons satur tādus pašus vitamīnus kā apelsīns, taču C vitamīna koncentrācija tā sastāvā ir ievērojami lielāka. Tas nostiprina asinsvadu sieniņas, neļauj nogulsnēties holesterīnam.

Granātābols
ir lielisks dabīgo antioksidantu (vitamīni, kas palīdz aizsargāt šūnas no bojājumiem un imunitātes vājināšanās, neļaujot attīstīties infekcijām), kālija, C un B5 vitamīnu avots. Svaigi spiesta granātābola sula 100 gramos satur 16% no cilvēkam ikdienā nepieciešamās C vitamīna devas un ziemas periodā tas ir īpaši nozīmīgi. Granātābols ne tikai sniedz krietnu devu vitamīnu – tas spēj samazināt holesterīna līmeni asinīs un ir labs līdzeklis sirds asinsvadu slimību profilaksei. Glāze granātābola sulas ikdienā palīdz uzlabot asins plūsmu uz sirdi.

Lapu bietes (mangolds)
ziemā ir īpaši noderīgas, jo ir bagātīgs vitamīnu A, B, C, E, K un minerālvielu (piemēram, dzelzs, magnijs, kālijs) avots. Lapu bietēs esošais K vitamīns palīdz stiprināt kaulus, A vitamīns palīdz redzes un elpošanas orgānu darbībai. Mongolds nesatur daudz kaloriju un ir bagāts šķiedrvielām.

Kartupeļi
satur daudz B grupas vitamīnu (īpaši B6) un C vitamīna. Patiesībā, ēdot kartupeļus, cilvēks uzņem aptuveni 25% ikdienā nepieciešamā C vitamīna. Lai gan bieži ir dzirdēts, ka kartupeļos esošās cietes dēļ, tie ir pielīdzināmi baltmaizei, līdz ar to esot barojoši, tomēr labvēlīgo barības vielu tajos ir krietni vairāk. Folāti (B grupas vitamīni), ko bagātīgi satur kartupeļi, ir īpaši noderīgi sievietēm reproduktīvā vecumā. īpaši veselīgi ir violetie kartupeļi, jo tajos ir vairāk antioksidantu.
Lai izdodas atrast sev piemērotākos vitamīnu avotus un justies moži arī ziemā!
 

5 komentāru
  1. Rimi toč esmu redzējusi, arī tirgū, kur vēl vietējie tirgojas, var atrast. Gan jau ir arī citās vietās. Pa reizei mēdz būt arī Super Netto, bet retāk. Zinu, jo sanāk labā zupa 🙂

  2. Esmu dzirdējis, ka vitamīni iet bojā 40 C grādos. Vai labie vitamīni, kas ir bietēs un kartupeļos, saglabājas tos termiski apstrādājot? Jo šos dārzeņus ēdājs-parastais diez vai svaigus patērēs.

  3. Saglabājas. Tak zaļus jau tupeņus mēs negrauzīsim! Tiesa, ja kartupeļus cepsi, tad gan visu labo sabojāsi, jo eļļa noēd visu uzreiz un no vitamīniem pāri paliek apaļa nulle!

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.