4. mēnesis – Mazulis aug

Lielākais prieks un gandarījums mammai ceturtajā mazuļa attīstības mēnesī ir zināma paredzamība, gan dienas režīmā, gan spējā uztvert, ko mazulis vēlas. Mamma zina laiku, kad bērns no rīta mostas, cik bieži un kad viņš ēd, guļ un ir nomodā. Viņa atpazīst dažādas skaņas un spēj izprast bērna vēstījumu – gribas ēst, gulēt, ir kreņķīgs noskaņojums, prasās opā, jānomaina „bikšeles”.

Esi kritiska pret informāciju!
Biežākie mammu pārdzīvojumi rodas, cenšoties salīdzināt savu bērnu un tā attīstību ar citiem līdzīga vecuma zīdainīšiem. Tomēr ikreiz pieķerot sevi vēlmē uzzināt, lai salīdzinātu, vērts sev atgādināt, ka katram mazulim ir savs attīstības ceļš, ātrums un uzvedības īpatnības. Mums līdzās jau aug maza personība! Saskaņā ar teoriju, kolikas un grūtā adaptēšanās lielajā pasaulē, mazulim beidzas ceturtā mēneša sākumā. Tādēļ daudzi pediatri steidz iepriecināt vecākus, ka nu mamma beidzot kārtīgi dabūs izgulēties. Bērns modīšoties vienu – divas reizes naktī, un pat tas esot novēršams, ja ēdienreizi pirms aizmigšanas izvērš kārtīgā maltītē. Tomēr nav vērts paļauties uz šo daudzsološo apgalvojumu, jo mazuļi patiesi ir ļoti dažādi! Nesaceries, bet gan pieļauj varbūtību, ka tu savu pirmo pilna miega nakti iespējams izbaudīs vien bērna sešu, bet tik pat labi – bērna 12. mēnesī. Tā arī gadās! 

Gardi izsmieties un iebāzt mutē īkšķi 
Tas, kas patiesi notiek ar četrus mēnešu veciem mazuļiem – viņi ir attīstījuši savu skaņu vārdnīcu un ar baudu to liek lietā. Mute ir svarīga ne tikai, lai radītu skaņas, bet, lai tajā bāztu visu, kas nonāk uzmanības lokā. Daži sūkājot un rotaļājoties gatavi iegremdēt mutē ne tikai savu īkšķi, bet visu roku, kamēr citi priecīgi pūš burbuļus. Bērni četru mēnešu vecumā apgūst smiešanos. Viņi vairs ne vien atplaukst smaidā, ieraugot atpazīstamus pieaugušos, bet arī eksperimentē ar smiešanās piemērotību dažādām situācijām. Mēneša beigās mazie bērni ar interesi cenšas novērtēt, no kurienes nāk skaņa. Šo spēju vērts mazliet stimulēt, grabinot un lēnām pārvietojot rotaļlietu, kas piesaistījusi bērna uzmanību. Lai redzētu mantiņu, mazajam būs jāsakoncentrē uzmanība, jāvirza acu zīlītes un jāpagriež galva. Ceturtajā mēnesī izteiktāk un pamanāmāk attīstās bērna emocionālā pasaule un iemaņas paust savas sajūtas ar mīmikas un skaņu palīdzību.

Dzejoļi, dziesmiņas un īsi stāstiņi 
Psihologi un pediatri ir pārliecināti, ka mazuļa attīstībai lieliski der, ja mamma dziedājusi vai balsī lasījusi pasakas, kad bērniņš vēl saldi gulējis tās vēderā. Četru mēnešu vecumā mazulis jau ir tik apzināta būtne, ka vairs nav nepieciešama īpaša iztēle attiecībā uz viņa spēju uztvert. Nu mazajam cilvēkam var droši skaitīt īsus dzejolīšus, stāstīt par to, kas atrodas viņam apkārt un dziedātu dziesmiņas. Bērnam visticamāk patiks! Turklāt viņa darbīgi strādājošajās smadzenēs šajā attīstības periodā pamazām veidojas sakarība, ka pieaugušie izmanto un atkārto noteiktus vārdus, lai apzīmētu konkrētas lietas.

Mēneša uzdevums – nosargāt no gultas malas! 
Lepnums par sasniegumu un bailes par neparedzamām sekām, vecākiem parasti sasitās ar mazuļa velšanos. Tā strauji attīstās tieši ceturtajā dzīvības mēnesī. Lai mazulis trenētu kakla muskulatūru un saņemtos pirmo reizi pārvelties no vēdera uz sānu, vai muguru, ieteicams bērnu šajā laikā biežāk guldīt uz vēdera. Paies neilgs laiks un mazulis, kurš nupat vēl bija droši atstājams uz dažām minūtēm viens, pamanīsies draudīgi aizvelties līdz gultas malai. Ceturtā mēneša beigās mazuļi ne tikai veļās, bet, atrodoties uz vēdera, arī mēģina stutēties uz rokām un elkoņiem. Pavērojiet bērna kājiņas – viņš cenšas ar tām atsperties, lai tiktu uz priekšu!

Nofokusētais skatiens 
Četru mēnešu laikā mazuļa acis ir adaptējušās pasaulei. Viņš fokusēti lūkojas ar abām acīm vienlaikus (attīstās binokulārā redze). Bērns spēj labi saskatīt un atpazīt lietas un cilvēkus. Mazajam cilvēkam parādās interese par noteiktām rotaļlietām, kamēr citas nešķiet uzmanības vērtas. Viņu piesaista viss, kas karājas – mati, rotaslietas, drēbes, cita starpā arī rotaļlietas vai grabuļi, kas pakārti virs gultiņas, vai ratu malas. Bērns ir sajūsmā par spoguli un labprāt smaida mazajam cilvēkam atspulgā. Ar interesi viņš vēro, kā ēd vecāki. Tādēļ daži speciālisti iesaka piebarošanu uzsākt jau šajā mēnesī, kamēr citi tomēr aicina nogaidīt līdz sestajam mēnesim. Par šo tēmu vari izlasīt rakstu Pirmais piebarojums

Turēt mammas pirkstu cieši
Daudz koordinētākas kļūst mazās plaukstiņas un pirkstu kustības. Bērniņš ēdot mammas pienu, cieši var apķert ar rociņu mammas pirkstu un turēt to apskautu visu maltītes laiku. Pakāpeniski tiek liktas lietā vienlaikus abas rociņas un mazulis spēj turēt abām plaukstām mammas krūti cītīgi pusdienojot. Viņš spēj noturēt rokās un grabināt rotaļlietas.

Dot mīlestību 
Mazajam cilvēciņam joprojām ļoti nepieciešams liels daudzums mammas mīlestības. Bērnu līdzīgi kā pirmajos mēnešos vērts bieži ņemt rokās, turēt uz sava vēdera, glāstīt un aijāt. Nekas viņam šobrīd un vēl vairākus turpmākos mēnešus nav tik svarīgs, vajadzīgs un attīstību veicinošs, kā mammas patiesa un mierīga tuvība un līdzās būšana.

Lasi arī pārējos šīs sērijas rakstus:

1. mēnesis


2. mēnesis


3. mēnesis


4. mēnesis


5. mēnesis

6. mēnesis


7. mēnesis

8. mēnesis

9. mēnesis

10. mēnesis


11. mēnesis


12. mēnesis

11 komentārs
  1. Mani kaut kā aizkustināja. Tik mīļi un sirsnīgi uzrakstīts! Manai peciņai tikai otrais mēnesītis. Četrmēnešnieks izklaušijās jau pēc peiaguša cilvēka!:) Musm abām ir kur tiekties.

  2. Mūsējam šajā vecumā bija precīzi kā te aprakstīts – burbuļi, īkšķi mutē un tāda skanīga aizsmiešanās ne no šā ne tā:)

  3. precīzi jau pateikts par to trakāko māmiņu kaiti – sal”idzināt bērnu ar citiem. bet kā tu nesalīdzināsi – darīt ta īsti nava ko. un visa uzmanība tik ap sīci. zini, ka nevajag, un tik un tā ļoti pārdzīvo, ja vairums citu vienaudžu kaut ko jau dara, a tavs, nez kāpēc – vēl ne.

  4. Klau, a te ir kāda supermamma, kurai bērns nav nokritis no da jebkurienes? – tajā laikā, kad sākas ripošana, velšanš un rāpošana? Zinu, ka visi mokās ar baigo vainas sajūtu par to, bet nezinu nevienus vecākus, kuriem tā nav atgadījies. (?)

  5. Man patiešām šķiet, ka tā ir šausmīga bezatbildība un nolaidība pieļaut, ka maziņš bērniņš nokrīt. Man ir divi bērni un neviens nav kritis velšanās un rāpošanas periodā. Manuprāt, tas ir vecāku uzdevums, būt tik uzmanīgiem, lai nekas tāds neatgadītos.

  6. Nu gan paštaisnas mammas dzīvo pasaulē. Man arī bērns nav kritis (vismaz ne manā klātbūtnē), bet es neuzsktatu, ka man ir tiesībās tādēļ nosodīt tos vecākus, kam tā ir gadījies. Bērniem droši vien arī kustīgums ir atšķirīgs.

  7. Nezinu, man nav ne spēka ne pacietības sēdēt mājās un vēl ar krūti 4.tajā mēnesī barot. Mums ir jauka auklīte. Es tikmēr strādāju un jūtos daudz laimigāka un piepildītāka. Man šķiet te vēl vajadzēja piemetināt, ka svarīgi, lai mamma jūtas apmierināta un harmonijā, jo, ja viņa tāda nav, tad viņai arī nav tās mīlestības, ko dot.

  8. Par to nokrišanu … protam, ja ir izdevies bērnu nosargāt no šāda negadījuma, vecākus par to var tikai slavēt, taču man, ar maniem trijiem rakariem, diemžēl nav izdevies būt pirmšķirīgai mātei un kritieni ir bijuši, tad kad tas notiek – pašpārmetumi ir milzīgi, taču pēc sarunas ar ģimenes ārsti, pēc pirmā bērna izklupiena, esmu pieņēmusi to, kā lietu, kas tomēr var gadīties. Protams, jo “vēlāk” tas notiek, jo lielāka varbūtība, ka tas būs tikai kā neliels bumsījiens. Galvenais, ir bērniņu pavērot kādas 3 dienas, vai nav izmaiņas uzvedībā, vai nav kļuvis raudulīgs. Taču, ja augstums ir bijis liels, tad gan jābrauc uz slimnīcu, tā man skaidroja mana ārste.

  9. Cik mīļš un sirdnīgs rakstiņš! Man gan meita jau lielāka. Gandrīz gadiņš, bet palasīties un atcerēties kā bija – forši!

  10. Esam pirmklasīgi četrmēnešnieki!:) Mums viss iet pēc plāna – tieši tā kā te aprakstīts:) Nosargājušies no nogāšanās pagaidām ar esam! Vienvādsakot – pašai prieks:)

Komentēt Zuzne Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.