"Vienalga, vai taa buutu maaja vai zvaigznes, vai tuksnesis, to, kas pieshkjir tiem skaistumu, mees neredzam." – eh, kaa man iepatikaas shis citaatinjsh, kuru tikko izrakstiiju no graamatinjas "Mazais princis”.
Sanaaca pavisam netiishaam shodien ieiet graamatniicaa, pavisam netiishaam nopirkt sho graamatinju un to izlasiit. Tik neaprakstaamas sajuutas. Pavisam ne taadas, kaa pamatskolaa to lasot.
Varbuut arii tagad daudz ko nesaprotu, bet shie citaati liek aizdomaaties…"Ja juus esat ljaavushi sevi pieradinaat, var gadiities, ka buus mazliet jaaraud". Arii taa ir gadiijies.
Runā, ka “Mazais princis” (un ne tikai šī gramata) jālasa vairākas reizes dzīvē, jo katrā posmā mēs spēsim rast dvēseles piepildījumu un vērtīgas atziņas. Viena un tā pati atziņa, lasīta ar 5 gadu intervālu, otrajā reizē atklāj citus zemtekstus, citas analoģijas. Novēlu šo grāmatu nolikt grāmatplauktā un pārlasīt vēl pēc pāris gadiem 🙂