Vecais gads pirms brīsniņa aizvadīts un ar cerīgiem laikapstākļiem vadām jauno gadu. Ievērojamai daļai no mums ir nostiprinājies ieradums izstrādāt Gada Lielo Plānu jeb jaunas dzīves apņemšanos. Dižā vēlēšanās visu sākt no jauna vai kaut ko konkrētu veikt labāk top izprātota vai nu decembra gaitā vai arī impulsīvi noformulēta svētku naktī. Un kas seko tālāk? Der izpētīt kāda loma turpmākajā gada gaitā ir Lielajam Plānam, jo scenāriji var būt ļoti dažādi, sākot ar dzelžainu motivāciju ievērot apņemšanos, līdz tās atmešanai pašās pirmajās jaunā gada nedēļās.
Līdzcilvēka atbalsts motivē
Lai vēlēšanās īstenotos, viens no vispārzināmiem noteikumiem ir tās neizpaušana citiem. Tomēr ko līdz vientuļa apziņa par ievērojamo plānu? Varbūt tieši tuva cilvēka draudzīgs uzmundrinājums var kļūt par apliecinājumu tam, ka spēj formulēto mērķi sasniegt.
Silvija (30): es un mana bērnības dienu draudzene esam drosmīgas un laužam noslēpumu zelta likumu – tos paturēt noslēpumā. Neesmu apzinīga katra jaungada jaunās dzīves uzsācēja, tomēr pirms diviem gadiem man radās vēlme beidzot vairāk pievērsties saviem draugiem, veltīt laiku viņiem nevis atkal ierakties darba papīros. Apņēmos vismaz reizi nedēļā doties uz kādu kultūras pasākumu patīkamā kompānijā. Pateicu par šo apņemšanos arī savai tuvākajai draudzenei un viņas regulārie atgādinājumi man par nedēļas īpašo notikumu gandrīz pilnībā ļāva gadu mijas ieceri īstenot.
Varbūt šī gada vēlēšanās būs vieglāk īstenojama ar sava veida asistenta palīdzību, kurš spētu sapni padarīt par īstenību. Galvenais ir izvēlēties īsto uzticības personu, kura uzmundrinājums nelīdzināsies regulārai inspekcijai. Nemitīga kontrole nav nepieciešama. Būtiski atgādinājumu izteikt vienīgi brīžos, kad sākotnējam plāna autoram gribas visu svētku skurbumā safantazēto mest pie malas.
Nost ar jauno dzīvju maratonu?
Lielie plāni var pozitīvi ietekmēt tavu dzīvi, tomēr piesargies no aizraušanās. Nav jēgas ik gadu mijā apsolīties tapt vienā vai otrā veidā pārlaimīgai tikai tāpēc, ka tāds ieradums nostiprinājies jau ilgākā laika periodā. Ieceru nerealizēšanās var ļoti sarūgtināt un kļūt par lieku iemeslu skumšanai.
Sandra (34): Man ir apnikušas tās regulārās runas par jaunas dzīves sākšanu gadu no gada. Esmu centusies un ne reizi vien. Pašlaik secinu, ka tas ir bijis mēģinājums tikt galā ar kompleksiem, muļķīgi centieni atdarināt patērētājkultūras mītus. Esmu pieņēmusi savu ķermeni tāds kāds tas ir, esmu apradusi ar darbu ko veicu un vairs necenšos rīkot personīgās revolūcijas.
Tātad pirms izvirzi jaunu dzīves uzlabošanas mērķi tiec skaidrībā, kāpēc esi izvēlējusies to darīt. Galvenais ir domāt pozitīvi un lielo apņemšanos nebalstīt uz sevi noniecinošiem apgalvojumiem. Sakāpināta paškritika nav labs balsts motivācijai. Varbūt labāk ir ļaut notikumiem attīstīties pašplūsmā un gala rezultāts būs vēl iepriecinošāks nekā gaidīts.
Vēlmju grāmatvedība
Paškritiskiem un izteikti racionāli domājošiem cilvēkiem, izrādās, nereti jaungada pirmās minūtes ir laiks, kad līdz ar šampanieša pirmajiem malkiem atzīmēt konkrēta plāna izpildes sākumu. Apņemšanās mēdz būt ambicioza, bet jau savlaicīgi ir izsvērtas iespējas to īstenot dzīvē.
Laine (27): Šis jau ir piektais gads kopš es rūpīgi katra decembra pēdējās divās nedēļās izstrādāju sev jaunā gada plānu. Tas nav palags ar varākām lapaspusēm, jo es neizplūstu sapņainās apcerēs. Nē, mans plāns tiek balstīts uz iepriekšējā gada sasniegumu izvērtējumu un uz tā pamata formulēju jaunas ambīcijas. Sāku šādu plānošanu, kad 23 gadu vecumā apjautu, ka ir gana laiks vadīts bohēmiskā garā. Gribēju tapt nopietnāka un padarīt savu dzīvi mērķtiecīgāku. Jau piekto gadu man to izdodas veikt.
Varbūt laba deva romantikas tik pārdomātā mērķu uzskaitē pagaist, tomēr ir vērts padomāt ne vien par apņemšanās vilinošo saturu, bet arī iespējām to realizēt. Tas ir viens no efektīvākajiem veidiem kā novērst vilšanos, kad nodomi arvien vairāk sāk atgādināt nesasniedzamas gaisa pilis.
Ja esi gadu mijā nospraudusi konkrētu mērķi vai apsolījusies sev visu sākt no nulles, tad apdomā labi vai nodoms ir realizējams, varbūt tā īstenošana sekmīgāk veiktos ar saprotoša cilvēka atbalstu. Katrā ziņā šis gads noteikti būs sevišķs un daudziem patīkamiem notikumiem bagāts. Tas būs lielisks ar vai bez specifiskiem sagatavošanās plāniem, jo ne visus spilgtākos dzīves līkločus ir iespējams iestudēt savā fantāzijā. Dažreiz ir jāļauj brīva vaļa apkārt notiekošajam ar pozitīvu noskaņojumu un paļāvību par spontānu lēmumu pareizību.
Nedomāju, ka kaut kas jauns, labs vai savādāks ir jāiesāk tieši ar jauna gada sākšanos. Man labāk patīk kaut ko foršu izdomāt tieši šodien un sākt realizēt no rītdienas! Pārāk liela nozīmība tiek piedēvēta gadu mijas brīdim. Pēc būtības tās taču ir divas tieši tāds pašas dienas kā jebkura nakts no trešdienas uz ceturtdienu. Bet, ja tā to izdarīt ir vieglāk – varbūt viss arī ir pareizi…. Bet tad arī vilšanās nesasniedzot mērķi ir lielāka – eh, nenoturēju JAUNĀ GADA SOLĪJUMU!
Agrāk izvirzīju sev konkrētus mērķus un plānus un vienā dienā sapratu, ka kāds no punktiem, ko ierakstīju savā “plānā”- mērķī, nav piepildījies… un nav piepildījies tāpec, ka tas nebija atkarīgs tikai no manis. Tad ļoti pārdzīvoju, kā tā, ka esmu izvirzījusi mērķi un tas nav sasniegts noteiktajā laikā un vietā. Pēc pārdzīvojuma nāca tāda, kā apskaidrība, ka man šos plānus nevajag, jo tie brīžam man liek stipri vilties.. sevī… Tā es nonācu pie jaunas, savas dzīves formulas, apkopot katra gada nogalē paveikto / nepaveikto un pie sevis, sev izvirzīt nekonkrētākus mērķus – pat vispārīgus: piem. daži no tiem – iemācīties to ko vēl neesmu apguvusi, kaut vai tā būtu zīmešana, dziedāšana, kaut arī teorētiski to visu protu, bet uzlabot to visu, rast prieku vienkāršās lietās, paveikt kādu darbu uz kuru atskataties varu pati ar sevi lepoties un tādā garā. Gadam noslēdzoties, pēc šiem punktiem atskatoties atpakaļ, saproti, ka tu esi viens varens malacis un dzīve ir skaista un burvīga 🙂
Piekrītu Baibules teiktajam, patiešām piešķiram pārak lielu nozīmi un tad viļamies paši sevī… Kam tas vajadzīgs! Labāk baudīt dzīvi tagad un tūlīt un savu apnemšanos sak pildīt jau 2. februārī 21.33 🙂
Es atbalstu mērķu – vēlēšanos formulēšanu. Protams, tam nav obligāti jābūt pie Jaunā gada sliekšņa, tomēr tas ir labs brīdis, kad noslēdzas viens gads un ir iespēja pārskatīt, kas varētu notikt tālāk. Un ja nepiepildās mērķis – kas par to! Var taču pārdomāt – varbūt šo mērķi sasniegt nemaz nav aktuāli, bet varbūt tas ir mērķis, kam vēl nebija lemts piepildīties šajā gadā. Jebkurā gadījumā, visvairāk mani sajūsmina apņemšanās uzsākt kaut ko jaunu RĪT – jo RĪTDIENA būs katru dienu, turklāt nekad neaizsniedzama, tātad, arī mērķi piepildīt nav nepieciešams 🙂
Man vislabāk izdodas piepildīt savas vēlmes tieši tajā brīdī, kad ir iedvesma, un nav svarīgi, kurā dienā tas notiek. Tomēr gadam mērķus vajag izvirzīt, lai zina, kam tieši iedvesmu šajā gadā vajadzētu atrast 🙂