21. gadsimts – kuņģa draugs vai ienaidnieks?

No rīta kafija… Kaut kas ātri apēdams pusdienās un, ja nogurums negāž no kājām, vakariņas tomēr cenšamies ieturēt. Ko par šo režīmu un mūslaiku zīmi – skaisti krāsainajiem un mūžam svaigajiem produktiem veikalu plauktos – domā mūsu ēšanas mehānisms

Vai kuņģis izturēs?
Ir 21. gadsimts. To aptver ne tikai prāts – apzinās arī mūsu organisms. Ja prasām, lai tas pielāgojas šiem, brīžiem tik vētrainajiem apstākļiem, pamata nosacījums ir tajā ieklausīties un vajadzības gadījumā paiet solīti pretim. Pat ārsti atzīst, ka aktīvam mūsdienu cilvēkam būtu neprāts pieprasīt striktu ēšanas režīmu – piecas reizes dienā konkrētos laikos, ēdienkartē iekļaujot un no tās izsvītrojot labos vai nevēlamos produktus. Agri vai vēlu shēma var nojukt, un tu mocīsies liekos pašpārmetumos, ka noteiktajā laikā neapēdi auzu tumi, jo svarīga sapulce darbā ieilga par stundu. Lielāku postu radīs tas, ka, sēžot pie apspriežu galda, skaitīsi ik minūti un uztrauksies, ka nu gals klāt – kuņģi sāks dedzināt un, ak, vai, tad tūdaļ jau čūla arī klāt. Nebūt ne. Izrādās, mūsu kuņģa un zarnu trakts arī tiem, kuri sirgst ar hroniskām, funkcionāla rakstura kaitēm, patiesībā ir ļoti stiprs, un, ja vien nenovedam kuņģi līdz baltkvēlei, čūlas neradīsies.

Taču tas nenozīmē, ka neregulāra un neveselīga ēšana būtu jāpadara par normu. Katram jāsajūt, ko organisms cenšas pateikt. Ja no rīta gribas ēst – jāēd. Ja negribas – nevajag mocīties un stūķēt sviestmaizes tikai tāpēc, ka lasīts – brokastis ir svarīgākā ēdienreize, kurā organisms saņem enerģiju dienas aktīvākajam cēlienam, un tāpēc to nevajadzētu izlaist. Ja rītos nekad nav gribējies ēst, tas nav jādara arī tagad! Sagribēsies pēc stundas, divām vai trim, tad apēdīsi to, ko kārojas, savas vēlmes draudzīgi saskaņojot ar kuņģi.

Latvijā dzīvojošajiem nelaime ēšanas paradumos slēpjas citur – mēs pārmērīgi daudz ēdam un attiecīgi maz kustamies, nenosvilinot apēsto. Pārbarojoties rodas ne viena vien vaina – sirds slimības, diabēts, aknu bojājumi.

Kā nenoslīkt galējībās?  Uzņem normālu, vispusīgu uzturu, kas ļauj tev justies labi, un neaizmirsti iegūto enerģiju likt lietā – vislabāk, izkustoties svaigā gaisā, un organisms dziedās tev slavas dziesmu!

Veikalu plauktos indes?   
Uzskats, ka mūsu veikali ir pārpilni ar subproduktiem un dažādu konservantu  saindētiem produktiem, ir stipri vien pārspīlēts. Raudzīsimies kaut vai no objektīvās puses – ir ne viens vien likums, noteikums, regula un institūcija, kas šādu situāciju nepieļauj. Problēma drīzāk meklējama mūsu nespējā izvēlēties piemērotāko vai labāko. Nav noslēpums, ka paku piens maz līdzinās baltajam brīnumam, kas tikko slaukts no zināmas gotiņas laukos. Vēl silts māla krūzē ieliets. Bet izrādās, ka treknais piens no veselīgās gotiņas daudziem cilvēkiem palielina holesterīna līmeni un bojā asinsvadus, kas var radīt virkni citu daudz nopietnāku problēmu. Un nevis tas, ka gotiņas pienā piejaukta kāda inde, bet gan treknais produkts!

Nereti šaubas rada arī skaistie, visu gadu augošie dārzeņi. Ne tik sen gurķa smarža virtuvē liecināja par vasaru. Tagad šo smaržu un garšu varam baudīt nepārtraukti. Un tas nemaz nav slikti, tas ir pat ekskluzīvi, jo organismam augļi un dārzeņi ir vajadzīgi. Jā, tiesa, tie neaug piemājas siltumnīcā, bet tie arī nav nevērtīgi, tāpat kā simtiem kilometru atceļojušie augļi no siltajām zemēm. Jo tas kaitīgo vielu nelielais daudzums, kas tajos ir, atspēko labumu, ko gūstam, tos patērējot visu gadu.

Diezgan pretrunīga ir informācija par to, kurš un kur audzis dārzenis būtu veselīgāks un vajadzīgām uzturvielām bagātāks. Pēdējais veiktais pētījums rāda, ka, piemēram, Latvijā audzētajos tomātos ir krietni vien vairāk nitrātu (kilogramā Latvijā audzētu tomātu ir vidēji 253 mg nitrātu, ārvalstu – vien 40 mg), arī Latvijas gurķi, salīdzinot ar importa gurķiem, satur divas reizes vairāk kaitīgo nitrātu. Tāpēc, izvēloties augļus un dārzeņus, katram pašam kaut cik objektīvi jāspēj izvērtēt, piemēram, kurā pasaules malā konkrētajam auglim vai dārzenim attiecīgajā gadalaikā būtu labvēlīgāki augšanas apstākļi. Piemēram, tomātiem ziemas mēnešos noteikti labāk patiks Spānijā, nevis Latvijā vai Nīderlandē. Līdzīgi arī ar augļiem. Ne viena vien versija par augļu un dārzeņu izskata uzlabošanu likusi smagi nopūsties. Ja māc šaubas par to apstrādi izskata saglabāšanai, iesakāms vairāk uzmanības pievērst mazgāšanai. Tomātus ne tikai noskalot, bet kārtīgi nomazgāt. Gurķus – nomizot, jo tieši ar mizu uzņemsim vairāk kaitīgo vielu. Skaisto papriku drošāk būs ēst, ja pirms pagatavošanas to apliesi ar vārošu ūdeni – tā ne tikai padarīsi tās mizu tīru, bet paprika kļūs arī sulīgāka un pat garšīgāka.

Plašais un iekārojamais pārtikas un dzērienu sortiments veikalos var mūs novest no ceļa. Bet, ja izvēlēsimies savām un organisma sajūtām vēlamāko ēdienu, tikai iegūsim. Jo savs nopelns tam, ka cilvēka mūža garums attīstītās valstīs palielinās, noteikti ir arī pārtikai.

Der atcerēties, ka gremošanas sistēma tiks galā arī ar mazāk veselīgu produktu, bet noteikti vairāk bēdāsies, ja čīkstēsi, pīkstēsi un meklēsi sev vainas tā vietā, lai daudz kustētos svaigā gaisā, priecātos, smaidītu, pilnvērtīgi pavadītu laiku un lietotu vispusīgu uzturu!

Konsultējis gastroenteroloģijas profesors Anatolijs Danilāns

Saistītie raksti

1 komentārs

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.