12. mēnesis – mazuļa attīstība

Parasti tuvojoties pirmajai nopietnajai jubilejai bērns prot piecelties kājās un nedaudz pastaigāt patstāvīgi; skriet, turoties pie pieaugušā rokas; izrunāt dažus vienkāršus vārdus; padzerties no krūzītes un ēst ar karotīti (ļoti lēnām un noķēpājot visu sev apkārt); prasīties uz podiņa. Gada vecumā bērniem ir diezgan nevienāds vārdu krājums – kādam tie var būt divi vai trīs, bet citam pat divdesmit vārdiņi. Vārdu skaits, kurus bērns saprot, var būt 5-6 reizes lielāks nekā vārdi, kurus viņš lieto savā aktīvajā runā.

Bērnu ļoti interesē jaunas skaņas, viņš var nenoguris klaudzināt ar dažādiem priekšmetiem vienu pret otru. Viņam patīk eksperimentēt ar savu balsi, savā nodabā murminot un mainot balss tembru un skaļumu.

Parādās humora izjūta, kas izpaužas pieaugušo ķircināšanā, piemēram, sniedz rotaļlietu un tūlīt to ar smaidu paslēpj sev aiz muguras vai atnes pavisam citu priekšmetu, nekā tu lūdzi. Vannā viņam patīk šļakstināties ar rokām un kājām. Tāpat mazulim patīk uzrāpties uz zemām mēbelēm un pēc tam norāpties.

Izvēloties rotaļlietas, jāvadās pēc tā, ka rotaļlietām jāattīsta bērna redzes atmiņa, roku sīkā motorika, jāuzlabo valodas prasme. Bērna rotaļlietu kastē jābūt lielākām un mazākām figūru piramīdām; muzikālām rotaļlietām; šķirotājiem, kuros var ievietot atbilstošu formu priekšmetus; krāsainiem klucīšiem, cilindriem, konusiem u.tml. Mazulim patīk stumdīt, pārvietot priekšmetus, tāpēc jābūt arī mašīnītēm vai ratiņiem. Bieži vien mazais izvēlas vienu iemīļotu rotaļlietu, ar kuru kopā grib pusdienot vai iet gulēt.

Bērns arvien uzmanīgāk vēro tavas darbības, emocijas, reakciju uz dažādām sadzīves situācijām. Turpini īsi un saprotami komentēt savas darbības vai apkārtnē novērojamo. Ikdienas dzīvē radi bērnam izvēles situācijas, lai viņš apzinātos sevi kā cilvēku, kas var pieņemt lēmumu un ar kura interesēm rēķinās (kur iesim – uz parku vai rotaļu laukumu, ko vilksi – zilās vai melnās bikses u.tml.)

Pastiprinās interese pret dzīvo (gatavs pieiet pie nepazīstama dzīvnieka un to aptaustīt) un nedzīvo dabu (pēta akmentiņus, dubļus, nokritušās lapas utt.), citiem bērniem (apstājas un grib ielūkoties garāmbraucošajos bērnu ratiņos).

Rotaļājoties demonstrē bērnam darbības, kas ataino reālo dzīvi. Piemēram, pastaigas laikā bērns pamanīja, kā ar ķieģeļiem piekrauj mašīnu. Mājās aicini viņu tāpat ar klucīšiem piekraut rotaļu mašīnīti un visu laiku komentē darbības.

Parādi, kā viena darbība izraisa citu – bumbiņa paripo zem dīvāna, kā pēc tam to ar nūjas palīdzību var izdabūt laukā no pagultes, tad ļauj bērnam pašam to pamēģināt izdarīt.

Izspēlē ar rotaļlietām bērna pieredzētas sadzīves situācijas, demonstrējot pieaugušo rīcības loģiku – lelle grib iet gulēt – viņu ieliek gultiņā, apsedz, novēl ar labunakti un padzied dziesmiņu. Ja lelle atnākusi ciemos, viņu pacienā, tad aicina rotaļāties vai dejot. Tas veicinās bērna domāšanas un valodas attīstību.

Vēl noderīgas nodarbes ir spēle „atrodi otru zeķu (vai citu līdzīgu priekšmetu) pāri” un rotaļlietu un tai atbilstoša zīmējuma aplūkošana un salīdzināšana.