12 ieteikumi, lai ATTĪSTĪTU bērna PAŠAPZIŅU

Tavs bērns ir pārlieku bikls vai gluži pretēji – bravūrīgs? Šoreiz espati.lv, sadarbībā ar ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centra Līna psiholoģi Līgu Liepiņu, skaidro, kādēļ tā ir, un kā celt bērna pašapziņu!

PAŠAPZIŅAS NOZĪME UN TRŪKUMA SIGNĀLI 
Pašapziņa lielā mērā ietekmē cilvēka garīgo un fizisko veselību, iezīmējot mūsu rīcību un uzvedību. Netiešā veidā tā nosaka mūsu nākotnes sasniegumus, kā attiecību, tā arī karjeras jomā. No bērna pašapziņas ir atkarīgs, cik daudz viņš iesaistīsies aktivitātēs skolā un ārpus tās. Šī īpašība ietekmē arī bērna drošību, to vai viņš būs ietekmējams no vienaudžu un pieaugušo puses. Vai spēs pateikt !
Nepārliecināts bērns var būt gan intraverts, nobijies un bikls, gan pretēji – ļoti agresīvs un bravūrīgs, šādā veidā kompensējot savu nedrošību. Vairumā gadījumu, sākot ar 5. klasi, un īpaši pusaudžu vecumā, ja bērns nespēj būt labākais, viņš sāk uzvesties pretēji, šādi nopelnot sev uzmanību.

PAŠAPZIŅAS VEICINĀŠANA 
Psiholoģe uzsver, ka par šo jautājumu jāsāk domāt, tiklīdz bērns ir ienācis ģimenē. Visa pamatā ir labas attiecības, mīlestība un drošības sajūta, ja bērns to jutīs, viņš pasauli un apkārtējos uztvers pozitīvāk, ne kā apdraudējumu sev.
Nosaki adekvātas, vecumam atbilstošas robežas, kādās bērns drīkst rīkoties, attīstot un izmēģinot ko jaunu. Mudini bērnu pamēģināt ko jaunu, taču nedari to viņa vietā!
Izvērtē, cik daudz un kādā veidā bērnam saki . Raugi, lai nekrīti galējībā, nobremzējot ikvienu sava bērna mēģinājumu.
Neaizmirsti par uzslavām! Tieši un skaidri pasaki par ko tu bērnu slavē, jo tie nedrīkst būt tukši vārdi!
Atbalsti bērnu! Tavai atvasei jājūt, ka mīlēsi un respektēsi viņu, pat, ja kaut kas neizdosies, jāapzinās, ka nekas nemainīsies, pat tad, ja viņa uzvedība un rīcība nebūs tāda kā vecāki to sagaida.
Ievēro, lai tavas gaidas ir adekvātas. Ņem vērā bērna vecumu un spējas, neprasot no viņa pārāk daudz, jo pretējā gadījumā bērnam radīsies sajūta, ka viņš neko nemāk un nevar.
Esi objektīva! Saskati sava bērna stiprās un arī vājās puses, norādi uz tām un palīdzi celt tos talantus, kas viņam padodas un interesē. Dari to, lai bērns sevi adekvāti uztvertu, un turpmākajā dzīvē, saņemot kritiku no malas, neuztvertu to par pasaules galu.
Nerealizē caur bērnu savas nepiepildītās vēlmes, šādi savai atvasei uzkrausi daudz vairāk, nekā viņš to emocionāli spēs izturēt.
Dusmu uzplūdā nelieto vispārīgas frāzes, ka viņš NEKAD neklausa vai VIENMĒR tā rīkojas. Runā par konkrēto situāciju!
Ja ģimenē aug vairāki bērni, nesalīdzini viņu sniegumu, tāpat nepielīdzini savas atvases mācību sasniegumus vienaudžu rezultātiem!
Ja ikdienā esi aizņemta, atceries, ka saskarsmē būtiskākā ir kvalitāte, nevis kvantitāte. Pat, ja tas ir tikai īss, kopīgi pavadīts laiks, par visiem simts procentiem velti to bērnam, nedarot blakus lietas!
Tam vai bērns ir mājās ar mammu, vai apmeklē bērnudārzu, nav nozīmes viņa pašpārliecinātības attīstībā. Būtiska ir vide un attiecību ciešums tajā. Ja tu auklē mazo mājās, taču jūties iztukšota un neapmierināta ar savu dzīvi, tev nebūs ko emocionāli dot savam bērnam.
Lai negatīvi neiespaidotu bērna pašapziņu šķirtās ģimenēs, viņā nedrīkst būt vainas sajūta, ka viņš ir iemesls vecāku attiecību izjukšanai. Dusmas uz partneri nedrīkst ietekmētu bērnu. Ja vecākiem ir skaidri šķiršanās iemesli, tie jāpārrunā ar bērnu, tāpat jāvienojas par turpmāko satikšanās kārtību, lai abi, cik vien tas ir iespējams, turpinātu iesaistīties bērna audzināšanā.

6 komentāru
  1. Pašapziņa, tas ir tik smalks cilvēka esības aspekts, ka dažkārt, pat šķietami darot visu to labāko, tik un tā nesanāk bērnu nosargāt no zema pašvērtējuma. Par piemēru es, mani mamma audzināja, no šodienas viedokļa skatoties – ļoti pozitīvi: mīlēja, slavēja, mācīja, dažkārt sarāja, taču tik un tā kaut kādā veidā, neskatoties uz to, ka biju ļoti sabiedriska būtne (klases vecākā, pasākumu vadītāja utt.) savos pēcdivdesmit gados, konstatēju, ka man ir grūti pieteikties darbā, jo izjūtu lielas šaubas par sevi, bija vajadzīgi gandrīz desmit gadi, lai tiktu galā ar šo sajūtu, daudz lasīju par pašapziņas veidošanos, attīstību, staigāju pie speciālista. No šodienas skatījuma, vienkārši esmu “slēpti” jūtīga būtne, neskatoties uz savām “tanka dotībām”. Tā lūk.

Komentēt Ma_art Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.