Anna vēlējās būt mīlēta un saņemt apkārtējo cilvēku atzinību. Viņa vēroja cilvēkus, kuri to viņasprāt saņēma. Anna kopēja šos cilvēkus visās darbībās, jo acīmredzot, ja viņiem veicās, tad viņi darīja visu pareizi.
Anna precīzi darīja to pašu, ko viņas laimīgā un veiksmīgā draudzene. Viņa smējās tā pat, ka Kerija. Nodarbojās ar tiem pašiem hobijiem. Bet laime izpalika. Kerijai bija visa uzmanība, veiksme un laime, bet Annai nekā.
"Varbūt, ka Kerija nemaz nedara pareizi, bet viņai vienkārši veicas?"- laiku pa laikam ierunājās Annas prāts.
Anna vēlējās būt "kā citi", jo "citi" izskatījās tik laimīgi, tik mīlēti.
Anna vēl nezināja, ka tās ir tikai cilvēku ārējās maskas. Anna vēl pat nenojauta, ka lai būtu patiesi laimīga ir jāiet savs ceļš, ka laime ir tepat un tagad, viņā pašā.