Aptuveni vienu sesto daļu no savas dzīves cilvēks pavada intensīvi mācoties. Sākumā kā skolnieks, vēlāk jau kā students, un tā, līdz dimploms kabatā. Taču vai ar to ir gana? Speciālisti apgalvo, ka nav viss. Ne velti ir teiciens – mūžu dzīvo, mūžu mācies. Jaunu zināšanu gūšana iekustina mūsu smadzenes un ir taisnākais ceļš uz panākumiem. Turklāt – šis ceļš ir jāiet katru dienu.
No intensīvā mācību perioda uz normālo ikdienu
Pamatskola, vidusskola, augstskola – katrai no mums šis gadu daudzums ir nedaudz citādāks, taču parasti tie ir vidēji 16 gadi, kurus esam pavadījušas aktīvi mācoties. Pēc visiem šiem daudzajiem mācību gadiem, tad, kad diploms (viens vai vairāki) jau kabatā, mēs lielākoties atslābstam uz intensīvo mācīšanos, vairāk pievēršamies ikdienas normālajam ritmam – darbs, mājas, darbs. Šādi dzīvojot ar laiku izkristalizējas divas, trīs zināšanu jomas, kurās mēs orientējamies bez problēmām. Pirmā ir tā joma, kurā strādājam, mūsu darbs un viss, kas ar to saistīts, savukārt pārējās jomas ir tās, kas mūs interesē brīvajā laikā – hobiji, intereses, kuras, atkarībā no cilvēka, var būt viena vai vairākas.
Protams, tas ir lieliski, ka mums ir šīs pāris zināšanu jomas, kurās orientējamies perfekti, taču, kā uzskata lielākā daļa psihologu, ārstu un pētnieku – ar to vien ir par maz. Ar to nepietiek, lai pietiekami trenētu mūsu smadzenes, lai gadiem ejot mēs spētu saglabāt skaidru skatu uz dzīvi pēc iespējas ilgāk, kā arī, lai attīstītu plašu izpratni par pasauli kopumā. Ko darīt lietas labā? Pētnieki apgalvo, ka ir tikai viens drošs un pārbaudīts veids – nepārtraukt mācības. Citiem vārdiem – turpini apgūt ko jaunu un interesantu, turklāt dari to katru dienu!
Atrodi savu mācīšanās veidu
Kā zināms, cilvēkus var iedalīt vairākās grupās, pēc tā, kā tie uztver un atceras informāciju. Amerikas veselības aprūpes centra speciālisti ir veikuši apjomīgus pētījumus, kuros noskaidrots, ka lielākais vairums cilvēku – 44% – vislabāk informāciju uztver un atceras tieši pielietojot to praksē, kas nozīmē – ne tikai redzēt un dzirdēt, bet arī izjust, pieskarties u.tml. Ja tev šķiet, ka arī tu esi šo cilvēku vidū, tad tev perfekti noderēs visas tās zināšanas, kas tiek gūtas caur praksi. Lielisks piemērs – tver informāciju ceļojot!
Otrajā vietā ar 30% ierindojas tie cilvēki, kuri informāciju vislabāk tver un atceras strādājot individuāli paši par sevi. Ja tu esi viena no šiem cilvēkiem, tad jaunu zināšanu gūšanai izvēlies lasīšanu!
Trešā vieta ar 16% cilvēku pienākas vizuālajai informācijai. Šie cilvēki vislabāk atceras visu, kas ir vizualizēts – attēlus, tabulas, diagrammas, utt. Skaties filmas, apmeklē izstādes!
Un pēdējā vietā ar tikai 10% ierindojas informācijas audiālā uztveršana, kas notiek caur dzirdes kanālu. Tās ir lekcijas, kurās tiek tikai runāts. Taču mūsdienās gudri mācīties nozīmē savienot visus šos informācijas uztveršanas veidus kopā, lai garantētu informācijas nokļūšanu līdz katram cilvēkam.
Tavs galvenais uzdevums ir saprast, kurš no šiem veidiem ir tas, ar kura palīdzību informāciju visvieglāk tver tu, lai nodrošinātu sev interesantu un vieglu zināšanu papildināšanu ik dienu!
Kā iemācīties ko jaunu katru dienu?
Pats pirmais un svarīgākais noteikums, lai iemācītos ko jaunu, ir doties ārpus savas ierastās vides! Dažādojot savu ikdienu, jaunās zināšanas tajā ienāks pašas no sevis.
Lūk, 10 paņēmieni, kā tu vari mainīt savu ikdienu, izrauties no ierastās vides un gūt jaunas zināšanas:
Maini savus ierastos maršrutus – dodies uz darbu pa citu ceļu, apmeklē vietas, kur agrāk neesi bijis, izbaudi šo ceļu, vēro, aplūko, novērtē. Gūsti visu jauno!
Lieto internetu. Tas ir vien no vienkāršākajiem veidiem, kādā iegūt jaunu informāciju. Protams, lielākā daļa no mums internetu izmanto ikdienā, taču pētījumi rāda, ka informācija, ko meklējam ikdienā, lielākoties ir saistīta ar mūsu profesionālo jomu. Vai atceries, kad pēdējo reizi sameklēji rakstu par, piemēram, Akolu cilti Āfrikā? Ar interneta palīdzību šī cilts ir viena klikšķa attālumā no tevis!
Ieskaties uzziņu grāmatās, piemēram, vārdnīcās vai enciklopēdijās. To visapkārt ir milzum daudz un par visdažādākajām tēmām. Ņem tēmu, kas tevi interesē, vai izaicini sevi ar tēmu, ko nepārzini it nemaz!
Runā ar dzīvesgudriem cilvēkiem. Tas var būt tavs bijušais skolotājs, kāds draugs, tēvocis, vecāki vai vecvecāki. Uzdod sev interesējošos jautājumus, aicini viņus pastāstīt par laikiem, kad viņi auga. Ieklausies, būs interesanti!
Runā ar svešiniekiem. Sevišķi ceļojot pa citām zemēm, jo vietējie iedzīvotāji tev var pastāstīt ko tādu par savu zemi, dzīvi un kultūru, ko neviens, pat visprofesionālākais gids, nemaz nezin.
Piesakies kursos. Jebkādos. Tā var būt gan jauna svešvaloda, gan kulinārija vai astroloģija Jebkas, kas tev šķiet interesants, jo tā tu ne vien gūsi jaunas zināšanas, kustināsi smadzenes un paplašināsi savu redzesloku, bet arī kliedēsi ikdienas rutīnu.
Skaties izglītojošas televīzijas programmas. Par dabu un dzīvniekiem, par vēsturi vai zinātni. Mūsdienās šo iespēju ir ļoti daudz. Turklāt, nereti šīs programmas nav latviešu valodā, tā ka tu nošausi divus zaķus ar vienu šāvienu – iegūsi jaunu informāciju un pie reizes atsvaidzināsi vai pilnveidosi svešvalodas zināšanas!
Lasi! Tās var būt grāmatas, žurnāli, avīzes… Par jebkurām tēmām, kas tevi saista. Negribas pirkt? Izmanto bibliotēkas vai internetu. Izvēles iespējas ir ļoti plašas.
Risini krustvārdu mīklas. Tās ir ne tikai lielisks laika kavētājs, piemēram, sabiedriskajā transportā, bet arī reāls jaunu zināšanu avots, kas apvienots ar veselu treniņa seansu smadzenēm.
Apmeklē koncertus, izstādes un muzejus. Nereti tie nebūt neprasa lielus ieguldījumus, bet rezultāts ir tā vērts – jūra jaunas informācijas, ko apdomāt, izvērtēt un noglabāt savos failos, tādējādi tikai vairojot savu gudrību!
Arī fiziskās zināšanas IR zināšanas
Ārsti, kas pēta cilvēka smadzenes, atzīst, ka jebkuras jaunas zināšanas nāk par labu smadzeņu attīstībai. Arī tā saucamās fiziskās zināšanas jeb vienkāršāk izsakoties – sports! Kopumā smadzenēm nāk par labu jebkuras fiziskās aktivitātes, jo to laikā smadzenes tiek īpaši intensīvi apgādātas ar skābekli, taču, ja runājam par smadzeņu treniņu un jaunu zināšanu gūšanu, tad te vajadzētu savienot fiziskās aktivitātes ar domāšanu. Ideāls piemērs ir deja – jebkura jauna deja, ko tu esi nodomājusi iemācīties prasa zināmu smadzeņu piepūli. Jaunie deju soļi, sekošana tiem līdzi, iegaumēšana – tas viss vairo smadzeņu aktivitāti! Ne velti saka, ka deja rodas galvā. Iespējas ir ļoti plašas – salsa, vēderdejas, dejas Āfrikas ritmu pavadījumā utt. Pamēģini!
Liekot punktu uz i
Iemācīties ko jaunu, turklāt katru dienu, var jebkura no mums. Svarīga ir vienīgi vēlēšanās to darīt. Vēlēšanās izrauties no ikdienas, lai pavērtu sev pavisam jaunu, nezināmu, bet ļoti interesantu pasauli. Jaunas zināšanas, ko gūsti ik dienu, ir atslēga uz veselību, pasaules izzināšanu, sevis pilnveidošanu un panākumiem. Šeit vietā ir vecu vecais teiciens, kam piemīt milzu patiesība – mācīties, uzzināt un iegaumēt ko jaunu nekad nav par vēlu. Atceries un izmanto to!
Īstenībā šīs ir tādas pašsaprotamas lietas, par kurām mēs ikdienā nemaz neatceramies! Pie vainas jau laikam ir tā rutīna, kad neko citu apkārt vairs neredzam. Interesants raksts. Paldies!
liekas šis ir viens no labākajiem rakstiem, ko esmu šeit izlasījusi 🙂 kolosāli apkopots viss zināmais un klāt vēl pāris jaunu ziņu, līdz kurām pati nebiju aizdomājusies, paldies 🙂
Dziivoju aarpus Latvijas, mana domineejoshaa valoda shobriid ir anglju. Lai arii liimes ir visai pieklaajiigs, esmu apnjeemusies iemaaciities vienu jaunu vaardu katru dienu.
Kursus censhos sabalanseet. Gadaa 1-2 profesionaalos kursus un vismaz 1 prieksh sirds.
Pieklibo vispaariigas zinaashanas par to, kas notiek apkaart – shausmiigi nepatiik lasiit aviizes. Nez, kaa to lai paarvar.. Un skolas laika veesture un gjeograafija ir aizgaajushas melnaa caurumaa. Citreiz taads kauns, ka pat elementaaras lietas par Latvijas veesturi nevaru atcereeties. Vot i nopirku LV veestures graamatu un skoleenu atlantu. Maaciishos, lai nav jaasarkst.
Man visgrūtākais šķiet atlasīt vai noteikt viskvalitatīvākos izziņas avotus – grāmatas, kursus utml., jo tiiiik daudz esmu lasījusi un domājusi, ka 90% no grāmatā atrodamā vienkārši varētu izlaist un tieši tas pats ir ar semināriem un kursiem, nekad nevar zināt būs vai nebūs tas ko tev vajag, bet nauda ta samaksāta un laiks iztērēts.
Piekrītu Grošai, atrast vērtīgu izziņas avotu ir vislabākais kas ar meklētaju vien var notikt.
Lasīju kādā grāmatā, ka vispareizāk iemācīšanās procesam atvēlēt 1h dienā. Mācīties vienalga kādā veidā: lasot, meklējot informāciju internetā, skatoties video vai klausoties audio, galvenais to darīt regulāri, citādiņ cilvēks iesūno un dzīvo ar savām novecojušām zināšanām skatoties uz pasauli ar neizpratni.
Paldies par jauko rakstu!ļoti vērtīgi un tas, kas vajadzīgs!