10 meli, ko tu IESTĀSTI pati sev – tie NEĻAUJ tev attīstīties

Nav būtiski, vai runa ir par jaunu darba piedāvājumu, kādas savas idejas īstenošanu, vai kādu citu dzīves aspektu. Ja dzīve liek tev priekšā kaut ko jaunu, līdz šim nepieredzētu, ir skaidrs, ka sākumā var uznākt bailes un uztraukums – kā es to varēšu? Taču – neļauj šīm sajūtām sevi pārņemt, neļauj tām atturēt sevi no jaunā, kas var izrādīties pat ļoti labs un vajadzīgs tev. Lūk 10 biežākie meli, ko mēs iestāstam pašas sev, lai atturētu sevi no kaut kā jauna īstenošanas!

TAS IR PAR GRŪTU MAN. Bet – kurš tad teica, ka būs viegli? Jo trakāka ideja, jo lielāka iespēja, ka tas paņems no tevis gan spēku, gan enerģiju. Bet rezultāti taču nenāk tāpat vien, vai ne? Tie ir jānopelna. Vienmēr. Un nav būtiski, vai runa ir par jaunu darba piedāvājumu, studiju atsākšanu vai, piemēram, kaut vai tikšanu beidzot vaļā no liekās tauku kārtiņas uz gurniem…

MAN NAV LAIKA. Kam – sev? Lai vai kas notiktu tavā dzīvē, pati sev tu esi galvenā. Jo dzīve, kuru tu dzīvo, ir tava un tikai tava. To tavā vietā nevar izdzīvot neviens cits cilvēks, tāpat kā tu – nevari izdzīvot citu dzīves. Laiks sev un savām lietām ir jāatrod. Sevis attīstīšana un pilnveidošana ir būtiska ikvienā vecumā.

MAN NAV VAJADZĪGO PRASMJU, TALANTA. Tas ir vienkāršākais, ko sev iestāstīt. Neviens nevar mācēt visu. Bet visi visu var iemācīties. Un, runājot par talantu, ir lieliski, ja tāds ir, bet arī tad ir nepieciešama mācīšanās un tā attīstība. Ja talanta nav, visu vienalga var iemācīties. Un galu galā – kā tu vari zināt, ka talanta nav, ja neesi pat pamēģinājusi?

ŠOBRĪD NAV ĪSTAIS LAIKS. Un tā tā dzīve skrien, laiks iet, bet tas īstais brīdis kā nenāk, tā nenāk. Un var nepienākt nekad. Taču tad, kad būsi jau sirmos gados, var nākties sākt domāt – kādēļ es toreiz neizdarīju? Kādēļ es nepamēģināju…?

ES NEKAD IEPRIEKŠ TO NEESMU DARĪJUSI. Visam ir sava pirmā reize. Tā parasti ir visgrūtākā, neziņas un nedrošības pilnākā. Bet tad, kad sāksi, izdarīsi un turpināsi darīt, var nākties atskārst – nebija taču nemaz tik traki! Tāpēc saņemties un sākt bieži vien ir lielākais un grūtākais solis, ko nākas spert – tālāk jau būs vieglāk!

TO VARĒTU DARĪT, BET RĪTDIEN… Vai parīt, varbūt – aizparīt? Bet tikpat labi – pēc gada, vai varbūt – nekad? Saka, ka dzīvē ir divas dienas, kad tu neko nevari iesākt – tā ir vakardiena un rītdiena. Bet šodiena ir tā īstā diena visam, ko tu esi izdomājusi. Jo tikai šodien ir iespējams kaut ko pasākt, kaut ko darīt un izdarīt!

ES NEZINU KĀ TO IZDARĪT. Nezinu, nemāku, diez vai kaut kad iemācīšos… Un tad sākas atrunas par to, ka nav prasmju, laika, talanta un citu zvēru. Patiesībā – uzzināt kā var vienmēr. Un iemācīties kā arī – var vienmēr. Jautājums ir tikai par to – tu to gribi vai negribi? Un to atbildēt vari tikai tu pati.

MAN NEPATĪK PĀRMAIŅAS. Patiesībā ir maz tādu cilvēku, kas jūtas pilnīgi komfortabli attiecībā uz pārmaiņām. Jā, ir tādi, kas uzsver, ka viņiem pārmaiņas ir nepieciešamas visu laiku, taču no dabas cilvēks tomēr ir vairāk tendēts uz savas dzīves iekārtošanu, stabilitāti un vēlmi zināt to, kas būs rīt. Pārmaiņas vienmēr nāk ar neziņu, nedrošību, varbūt pat bailēm. Un tomēr, tad, kad viss notiek, bieži izrādās – šādi pat ir labāk!

UN, JA NU NESANĀKS? Bet – ja nu tomēr sanāk? Dzīvē taču ar visu un jebko var būt tā, ka sanāk un reizēm – nesanāk. Un pat tad, ja nesanāk – nākamreiz var sanākt! Ja tu izmēģini kādu jaunu kūkas recepti, kas nesanāk, vai tu tiešām nekad vairs necepsi kūkas? Arī tad, ja tev tās tik ļoti garšo? Jebkura neveiksme liek izanalizēt un gūt atziņas, kas nākamreiz palīdzēs, lai viss izdotos!

ES JAU NEESMU TĀDA, KĀ TIE CITI. Tie, kuriem izdodas, tie, kuri dara jaunas lietas, pieņem jaunus izaicinājumus. Taču – tu tāda neesi tikai tāpēc, ka negribi būt. Ja tomēr gribi, tad vari būt jebkāda. Tā tiešām ir – notici tam vienreiz!

2 komentāru

Komentēt Kate Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.