10 izplatītākās bērnu audzināšanas KĻŪDAS

Bērnu audzināšana prasa no vecākiem gan pacietību, gan zināšanas un laiku. Mēdz gan teikt, ka no kļūdām mācās, taču bērnu audzināšanā pieļautās kļūdas bieži vien vairs nav labojamas. Tāpēc lietderīgi uzzināt, kādas kļūdas visbiežāk pieļauj vecāki un no tām izvairīties.

Pāraprūpe vai ignorēšana un vienaldzība. Puisītis sasitas un raud. Mamma turpina sarunu ar citu mammu – pašam jātiek galā, aug taču vīrietis! Tādiem bērniem ātri kļūst skaidrs, ka palīdzību no mammas var negaidīt. Pirmsskolas un agrā skolas vecumā vecāki ar viņiem var lepoties – tik patstāvīgi, daudz ko prot, nečīkst par sīkumiem. Taču pusaudžu gados viņiem var parādīties slikti draugi, jo šķietami patstāvīgie bērni ļoti viegli padodas citu ietekmei. Cits scenārijs – tādi bērni noslēdzas savā vientulībā un negaida no citiem sapratni, atbalstu, kā arī paši neprot to dot citiem. Savukārt pāraprūpes gadījumā vecāku kontrole ir pārāk stingra un nomācoša, tā izraisa vai nu aktīvus protestus, vai samierināšanos un tai sekojošus uzvedības traucējumus.

Salīdzināšana ar citiem. Bērna salīdzināšana ar kādu citu bērnu veicina egoisma, skaudības un negatīvisma veidošanos. Vecāku mērķis varbūt ir cēls – motivēt bērnu sasniegt to pašu, bet no bērnu psiholoģijas viedokļa tā ir aplama metode. Realitātē vecāki panāks, ka bērnā attīstīsies mazvērtības komplekss un nosauktos paraugus bērns uzskatīs par saviem lielākajiem ienaidniekiem. Pieaugot tā audzinātie bērni vienmēr centīsies izpatikt kādam abstraktam sabiedrības ideālam, savas radošās pašizpausmes bremzējot ar vārdiem: „Ko gan citi par to teiks?!”

Neaudzināšana ar savu piemēru, kā arī solījumu nepildīšana. Labākā audzināšanas metode ir pieaugušo piemērs. Ja stāstīsi bērnam, ka pāriet ielu pie sarkanās gaismas nedrīkst, bet citā reizē kopā ar bērnu skriesi pāri ielai degot sarkanajai, diez vai bērns kļūs par priekšzīmīgu kājāmgājēju. Svarīgi vecākiem atcerēties, ka solījumi, pat sīki un maznozīmīgi, jādod tikai tādi, kurus taisies izpildīt. Melīgu solījumu došana novedīs pie bērna neuzticēšanās vecākiem, vecāku autoritātes zaudēšanas, necieņas un melošanas.

Pārāk daudz „Nē” un „Nedrīkst” vai frāzes – scenāriji. Ja bērnam visu laiku jāklausās pamācošās frāzes, viņš tās sāk uztvert kā fonu. Ja bērnam par katru nerātnību, neuzmanību visu laiku sacīs: „No tevis gan izaugs huligāns”, viņš izaugs par nedrošu un nepārliecinātu būtni. Vai huligānu.

Nespēja saprast bērnu attīstības posmu problēmas.

Šī ir ļoti plaša kļūdu grupa, kurā, ietilpst, piemēram, tādu lūgumu izteikšana, kuri satur vairākas darbības. „Novelc zābaciņus, nomazgā rokas un nāc ēst” – bērniem, kas jaunāki par

3,5–4 gadiem tas ir pārāk sarežģīti. Cits piemērs – „Vai tu vēl ilgi sēdēsi netīrā peļķē?”. Mazulis nespēj saprast, ka jautājumā ir ietverta norāde par vēlamo darbību.

Atpirkšanās no bērniem. Patiesībā bērni daudz vairāk priecāsies nevis par dārgām dāvanām, bet par sev veltīto laiku. Kaut vai pusstundu dienā, bet lai vecāki ir tiešām ar viņu, nevis blakus.

Bērniem nepiemērotu sociālo lomu uzspiešana, piemēram – draugs. Bērni nav vecāku draugi, bet gan – bērni. Gadās, ka vecāki saka: "Bērns ir mans labākais draugs; Mēs esam kā draudzenes". Vismaz līdz pilngadībai noteikti tāda loma bērnam nav dabiska.

Cerība, ka bērni īstenos vecāku nepiepildītos sapņus. Te bez komentāriem – bērns ir unikāls, un tikai viens tāds, viņš ir personība, kas dzīvo savu dzīvi. Viņam nav jāīsteno vecāku nepiepildītie sapņi.

Emocionāli vēsas attiecības. Vecāki noraida jebkādas maiguma izpausmes, neapskauj bērnu, neglāsta un nedod mīļas bučas mazulim. Variants – izturas mīļi tikai tad, kad bērns izpildījis vecāku prasības, piepildījis cerības par ideālo bērnu.

Attieksme pret bērniem atkarīga no vecāku garastāvokļa. Ja tas labs – lutina un atļauj citos apstākļos aizliegtas lietas, ja slikts – nepamatoti aizrāda vai pat uzkliedz.