1. Stāsts par Annu

Reiz dzīvoja meitene, šķiet, ka vecāki bija viņai devuši vārdu Anna. Jā, patiesi, viņa bija Anna….

Anna bija pārliecināta, ka nav skaista………

Viņa nezināja, ka 95% skaistām sievietēm ir šis komplekss.

4 komentāri
  1. Man gan liekas, ka skaistām sievietēm šī kompleksa nav. Tāpēc 80% skaistās arī staigā kažokādiņās un braukā mersīšos. Viņas zina, ka IR skaistas. Bet ne tik skaistās vēlāk iemīl par citām īpašībām – spēju sasniegt kaut kādas karjeras virsotnes un tādā garā.

  2. hmm, man ir aizdomas, ka ne jau tikai noteiktas sejas un ķermeņa proporcijas ļauj viņām staigāt kažokādās un braukt mersīšos…
    un spalvaini krokši var sasniegt visādas virsotnes, bet….. pieņemu, ka viņas iemīlēs tikai dievs. jo viņš ir vienīgais, par kuru apgalvo, ka viņš mīlot visus.

  3. manuprāt gandrīz katria sievietei kādreiz ienāk prātā doma,ka viņa nav skaista un dažām tas varbūt ir biežā, nekā citām. Tas viss ir atkarīgs ne no tā, ko katra no viņām ierauga spogulī, bet gan no tā, kā viņas sevi uztver, kā viņu uztver apkārtējiem. Ja sieviete patiešām ir skaista un pati to nesaredz, tad ir vajadzīgs citu cilvēku atbalsts, lai viņa pati to spētu saskatīt.

  4. Un galu galā es tā aizdomājos – kas vispār ir skaists:D Mans vīrietis ir sajūsmā par lieliem dupšiem un nēģeru ciskām, bet citi tādas bieži apsaukā par resnām. Toties ir tādas tā saucamās pasaules skaistules, kuru daiļums robežojas ar totālu neglītumu. Piemērs – Džūlijas Robertsas krokodila smaids, kuru varētu nominēt gan the most scary, gan the most stunning titulam. Tā kā viss ir relatīvs. Tāpēc piekrītu Baibai par to cilvēku atbalstu. Vai cilvēku vērtējumu, jo tikai vērtējums jau nosaka, kas ir skaists un kas nē. Bet, ja tev ir uz visiem tiem vērtējumiem pajāt, tad gluži vienkārši tu pati vari izvēlēties – būsi skaista vai neglīta.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.