Pat blogošānā mani ierobežo. Kas par lietu???
protams cilvēki ir skarbi,protams,jo es arī esmu cilvēks. BET NU NELASI,KO ES TE RAKSTU. ne priekš tevis. priekš sevis. tik jau nu egoistiska,es varu atļauties būt. Ja man tas palīdz vai tev žēl?
bloga ieraksts – sīks un nesvarīgs,bet jautājums ir svarīgs – Mūs taču nomāc viss kas šeit uz zemes atrodas,lielāka,vai mazākā vērā? Mēs neļaujam izpausties citiem,jo dažkārt mūs tas tracina,tracina citu viedoklis.
laikam atbilde – ir jāmācās uzklausīt,ignorēt. un vērtēt bez kritikas. Kritizēt varam tos,kurus mēs pazīstam,nevis kādu kas slēpjas aiz interneta,tikai tāpēc,lai neuzklausītu tik smagu kritiku. citi to vienkārši nepanes.
bet daudzi lielie kritiķi jau neaceras,ka mēs katrs no kā baidāmies,katrs kautko esam zaudējuši.
būsim reālisti,ja 5 gadīgs bērns saka ka pasaulē dzīve ir smaga,tad mums vajadzētu dzīvot ilūzijā?
tik daudz jautājumu,.?
Ja 5 gadīgs bērns saka, ka pasaulē dzive ir smaga, tad kautkas nav kārtībā ar viņa vecākiem
Kaut kā nesaprotu, ja tu nevēlies dzirdēt savādāku viedokli nekā tava gaušanās, kādēļ lien publiskā telpā? Sēdi iepretim spogulim un tīksminies par savu nelaimīgo personu vienatnē! tev taču nav svarīgas citu domas, tu tās esi gatava tikai ignorēt!
Ja reiz esi bijusi tik drosmīga un izpaudusi savas sāpes citiem, esi arī tik drosmīga uzklausīt atšķirīgus viedokļus.
Mja, piekritu Pupai… Varbut del tevis vajadzetu ieviest opciju “aizliegts komenteet”. Cerams vismaz, ka panem kadu iedvesmas devu no tiem komentariem, kas iedvesmo, nevis tikai, tavupraat, kritizee – kaadi. Starpcitu, nosacijumu kas un kaa, ko un kapec var kritizet, diemzel nav…. Pashai sev vajag palidzeet vispirms, nevis piesarnot eteru – ta jau visiem savu problemu dziivee pietiek, vel tu ar savaam. Daudzi grib labu, bet to jau tu laikam redzeet nevelies!